raibi melnraksti

Bija brīvlaiks, bet vairs nav veselā saprāta, ko glābt.

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Kodak ColorPlus 200

Advertisements

skumjā, zilā patiesība

Janvāra beigās iegādājos filmiņu, kas manas bildes solīja iekrāsot maigi rozā, un man, kā skuķim, tas uzreiz šķita ārkārtīgi vilinoši, bet sanāca tikai šādi karbunkuļi. Šīs skumjās, zilās bildes lieku sev šeit kā atgādinājumu, ka analogā fotogrāfija reizēm ir, kā saka, kuce.

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Dubble Bubblegum 200

labs sākums

Jaunais gads iesākās ar universitātes darbu dzemdēšanu, asarām, asinīm, sviedriem un lamuvārdiem, kas absolūti nav tas grūvs, ko gaidīju šaigadā. Un tomēr universitāti beigšu šovasar – tas ir jau mazliet grūvīgāk.

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Kodak Gold 200

melnā aronija

Ziemas brīvlaiks līdz šim ir bijis mans mīļākais gadalaiks, kurā vienmēr esmu ļoti priecīga doties. Šogad ir mans pēdējais – vismaz tāds, kādu to pazinām pēdējos trīs gadus – ziemas brīvlaiks, par ko esmu vēl priecīgāka. Ziemas brīvlaikā eksperimentēju ar ISO 800 filmiņu, jo vislabprātāk aizraujos ar vāji apgaismotu situāciju dokumentēšanu (tas gan man patīk visos gadalaikos).

Grūvīgu Jauno gadu, biedri!

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Cinestill 800T

veselā saprāta glābšana

Novembra sākumā man bija veselā saprāta glābšanas brīvlaiks Rīgā, kas sastāvēja no mīļāko bāru un kinoteātru beņķu deldēšanas. Veselais saprāts bija glābts. Pēc tam, atkal prom no Rīgas, tas mazliet sadrupa, bet vienmēr atmiņā var smieklīgākos draugu izteikumus vai Homo Novus epizodes.

atā aptieka

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Fuji Superia Xtra 400

little cream soda

Oktobris, otrā daļa: joprojām fotogēniskajā Brick Lane, fotogēniskā Šordiča, fotogēniskā Islingtona, normālas dienas jūrmalā, skumji vakari jūrmalā, bakalaura darba izpriecu sākums, dienu skaitīšana, randiņš ar Džeku Vaitu, pirmais hosteļu piedzīvojums jeb sešas baisākās stundas manā mūžā, saullēkts Braitonā, ceļasomas kravāšana, gatavošanās mini-brīvlaikam (bet tas jau tiks pieskaitīts novembra bilancei).

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Kodak ColorPlus 200

ball and biscuit

Oktobris, pirmā daļa: pēdējā mācību gada uzsākšana, saulainas dienas Jūrmalā, brauciens uz Londonu dzelzceļnieku streika laikā, 13. Saeimas vēlēšanas, Valmiermuižas aliņš un Ādažu čipsīši Rietumlondonas pagrabā, fotogēniskā Brick Lane, izbrīns, jo ātri izbildēju filmiņu, izbrīns, jo jāmaksā £14 par filmiņas attīstīšanu.

CNV00028

CNV00036

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Agfa Vista 400

tūlīt būšu atpakaļ

Septembrī doties prom vienmēr ir skumji. Vismaz tas ir labs iemesls vilkt laukā melnbalto filmu. Vismaz man ir palicis pēdējais universitātes gads. Vismaz drīz vien tas murgs būs galā un bakalaurs rokā. Es tikai uzrakstīšu kaudzi ar rakstu darbiem un pa ceļam analogi iemūžināšu apkārt notiekošo, kā jau esam pieraduši pēdējos divos gados.

šeit es ārkārtīgi viltīgi centos nofočēt suni, kas sēž klēpī džekam pa kreisi

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Ilford HP5+ 400

augusts XVIII

02.08. Šī bija gara un karsta un stresaina diena. Pusi no tās gan pavadīju Āgenskalnā. Bet pirmajā pusē skrēju pa Tērbatas ielu, pilnu klēpi saulespuķēm. Būtu skaisti, ja nebūtu tik smagi.

05.08. Vakar man pat bija darba pienākumi. Dežurēju MVT bērnu radošajā darbnīcā, spiedu krāsas paletēs un mainīju ūdeni. Visu dienu pūlējos to šmurguļu labā un pēc tam aizgāju uz rimčiku nopirkt labi pelnītu saldējumu. Bet pie kases viens bērns man to atņēma, veikli iecēla pie saviem pirkumiem un es paliku bešā. Vismaz man bija dziriņas bundžiņa, par  ko samaksāt.

07.08. Lai nebūtu tā, ka mana vienīgā šīsdienas aktivitāte svaigā gaisā ir gājiens uz veikalu, aizminos uz “laikmetīgās mākslas izstādi par sieviešu krūtīm”, jo mani šajā vārdu savienojumā uzrunāja pilnīgi viss.

10.08. Riebjas, ka man nesanāk lietas.

13.08. Nopirku divas jaunas grāmatas. Bija normāla diena.

14.08. Pēc šī vakara man rādījās izcils sapnis, kurā es staigāju pa Ģertrūdes ielu apskāvusies ar Nastavševu, visi bija greizsirdīgi, un viņš man ļāva skatīties “Melno spermu” no balkona, kas atradās tieši virs skatuves (bet lieki piebilst, ka es nekā neredzēju). Vienubrīd izcilais režisors piecēlās kājās un sāka bļaut uz aktieriem, lai viņi sāk izrādi no jauna, bet es tikai ķiķināju no savas aklās zonas. Pamodos ar domu, ka gribu strādāt teātrī.

16.08. Vakardienas dzeršana ar draudziņiem vienubrīd rezultējās ar piedalīšanos kaut kādā improvizācijas teātra izstrādājumā. Dīvainā kārtā es pat to izbaudīju; man likās, ka pēc amatierteātra avantūrām esmu kļuvusi alerģiska no šādām aktivitātēm. Tas pat ir iemūžināts video, ko es tagad skatos uz riņķi un vislaik smejos.

18.08. Vakar atklāju teātra sezonu un redzēju VDT “Kaķi uz nokaitēta skārda jumta.” Pirms pāris gadiem es rakstīju (un tā arī neuzrakstīju) stāstiņu par dzīvi teātrī, kura centrā bija šī luga, bet par to uzzināju tikai iegūglējot ‘tennessee williams plays’ un, protams, neizlasīju. Tā nu kaut kad bija jānoskatās pats iestudējums. Tagad es pat varētu to stāstiņu pabeigt.

19.08. Brīnišķīgā kombinācija Vlads Nastavševs un Ezeri ir tiešām brīnišķīga kombinācija, es ļoti ceru, ka viņi kaut kad arī ierakstīsies, jo es šo brīnišķīgo kombināciju varētu klausīties katru dienu.

21.08. Pēdējais mēnesis dzimtenē.

22.08. Bija jauks vakars, Aleponija patukša. Par pirmo aliņu samaksāju par €1 vairāk, jo to ziedoja sieviešu krīzes centram, bet tikko kā izgāju ārā apsēsties, man klāt pieskrēja draudzīgs suns. Instant karma.

24.08. Tomēr šajā pasaulē ir cilvēki, kuriem es rūpu, wtf, cik tas ir jauki!

26.08. Es negribu, lai šī vasara beidzas. Trīs mēnešu laikā esmu nometusi septiņus kilogramus (daudz izsaukumzīmju šeit), un ar studentdzīvi atsāksies hroniska picas ēšana gultā. Toties šodien sāku rakstīt bakalauru. Tas izklausās pārāk labi, bet nav melots – viens mazs dzejolītis radošā portfolio daļai.

31.08. Diemžēl tas nemaina faktu, ka ārā ir pašas augusta beigas un ārā tūlīt būs septembris. Es cenšos sev apsolīt, ka šis būs pēdējais skumjais septembris manā mūžā.

Tehniskie parametri: Zenit E // Kodak Portra 160

jūlijs XVIII

02.07. Vakar ļoti spontāni aizbraucu mātei līdzi skatīties Dziesmu un deju svētku gājienu, kā rezultātā redzēju gan svētku karogu lēnām tuvojamies mūsu ložai Brīvības ielā pustrijos, gan pirmos uzkopšanas darbus, kad gājienu noslēdza noteikti pārguruši orgāni pusdesmitos vakarā. Bija nenormāli grūti kādā brīdī novērst skatienu un, kad nācās iet tualetes vai sildīšanās pauzēs, uztraucos, vai nelaižu garām par daudz. Trimdas kolektīvus ieraudzījusi, vispār apraudājos. Mājās pārradusies, turpināju skumt par to, ka pirms desmit gadiem pametu dejošanu, šīs skumjas nāk reizi četros gados.

04.07. Vakarvakarā mūsmājās notika balle un es pārrados burtiski desmit minūtes, nu labi, stundu pirms tās beigām. Man tika tas prieks vērot sadzērušos ģimenes locekļus un es izlēmu kādreiz, kaut kad tālā nākotnē samazināt savu alkohola patēriņu, lai nodotos šādiem socantropoloģiskiem pētījumiem. Vēl apsolīju sev kaut kad tālā nākotnē iegūt grādu socantropoloģijā.

07.07. Jūlija sākums paiet vienās ballēšanās.

08.07. Vakardienas ballē runājām par to, kurā deju kolektīvā man vajadzētu iestāties, par GDPR, par Harija un Meganas kāzām, par suņiem, par tautastērpiem, par to, ka Latvijā nav nekā svarīgāka kā parādīties televīzijā. Šorīt pamodos ne tikai no kaltētāja, bet arī no universitātes ēpasta, kurš ziņoja, ka esmu passed level 5 and are able to progress onto level 6 of my degree. Nu, bļaģ. Un es cerēju uz spriedzīti, plēšot vaļā liecību. Tā vietā dabūšu spriedzīti šopēcpusdien, jo esmu pieņēmusi lēmumu uz Mežaparka estrādi doties ar riteni. Prognozēju, ka sākšu to nožēlot aptuveni pie VIDa.

09.07. Man ir tik skumji, jo Dziesmu svētki ir beigušies. Vakar estrādē gaidīju ierodamies pārējās dāmas un domāju, cik stulbi, ka noslēgums jau klāt. Es šogad pirmoreiz ļoti labi saprotu un izjūtu dziesmoto pandēmiju, es negribu, lai tā beidzas. Es arī zinu, ka pēc trim dienām jau būšu to aizmirsusi un atcerēšos tikai pēc pieciem gadiem. Pagaidām jāizbauda atlikušās trīs dienas, kad man galvā skanēs “Manai dzimtenei” vai iztecēs Lattelecom arhīvs.

10.07. Papildus tam, ka es tagad fanoju par Dziesmu svētkiem, iegūstu B kategoriju, dzeru ne-saldu alu un ēdu picu ar ananasiem, man gribas dzīvot Daugavas labajā krastā. Vakar biju fotoplenērpastaigā pa Avotu apkaimi un, akdies, cik tur ir jauki. Rīga gan visur ir vienāda, kur nav blokmāju mūris, tur ir pirmskara un koka arhitektūra, un bomži nodriskātos Neldas maisiņos un krāmu bodes. Bet labajā krastā tuvāk ir teātri un visi foršie bāri. Es joprojām esmu melodramatiska romantiķe, bet kļūstu mazliet praktiskāka.

13.07. Pirms tam gaidīju ierodamies Sandru un lasīju ceturto grāmatu sērijā par mazo zēnu-burvi, kas izpelnījās kaut kādu čuvaku uzmanību. “Meitene lasa Hariju Poteru. Smuka meitene.” un tas izskanēja ar smieklīgu nožēlu. Bet nav jau nekāds noslēpums, ka man ir sūdīga gaume. Es gribēju dusmīgi nobolīt acis viņu virzienā, bet viņi jau bija uzgriezuši muguru. Pēdējā laikā vienīgie brīži, kad man gribas lasīt, ir gaidot draugus atnākam uz bāru. Tas nav īsti labi.

15.07. Mīļo dienasgrāmatiņ, es uztraucos.

16.07. Protams, ka man negribas mācīties teorijas eksāmenam, tāpēc es prokrastinēju, darot svarīgākas lietas. Aizbraucu nodot filmiņu, nopirku Porziņģa lellīti ar lielu galvu, pēc tam klīdu pa krāmu bodēm, jo man pēdējā laikā ir dīvaina, bet spēcīga vēlme iegādāties lielu māla krūku, tomēr savu ideālo neatradu. Tagad man šausmīgi gribas aizbraukt uz jūru. Ak, ja man būtu mašīna, varētu aizbraukt uz Skulti. Bet man nav mašīnas, jāmācās vien teorijas eksāmenam.

19.07. Nemanot esmu konvertējusies par pūci. Ir vienpadsmit vakarā un es ķeru kaifu no teorijas zubrīšanās. Palieciet sveiki, mīļie cīruļi, lai jums arī turpmāk gaiši rīti!

20.07. Autoskolas pirmais eksāmens nokārtots! Biju tik priecīga, ka mājupceļā iegāju Mego (!) nopirkt saldējumu. Protams, daudz labprātāk būtu nopirkusi ko citu, bet tam man viss vīkends. Turklāt pie Mego pa zemi vārtījās jau sapirkušās tantes, tas mani mazliet atturēja.

24.07. Pārdzīvoju savu vārdadienu. Mazliet vīns, mazliet scrabble, vēl mazlietāk dixit. Mugurā man tikai zilā samta kleita, bet esmu lipīga no sviedriem.

26.07. Viss tā kā būtu labi, tik tā jobanā tveice. Varbūt vēl šis tas, bet tveicē pat vēl šis tas izkūst no prāta.

28.07. Vakarvakarā piedzīvojām ilgi gaidīto Andas sālsmaizi. Cepām tostermaizes, spēlējām galda spēles (kurās es visu laiku smagi zaudēju), gājām kaķa barošanas ekskursijā uz Purčiku un uzkāpām vērot mēness aptumsumu Ušakova kepkā.

Šādi izskatās sirsnīgas sēdēšanas, kad jāiegūglē kā iedarbināt ziepjutrauka taimeri, lai gan patiesībā šo laiku varējām atlikt labāka statīva izveidošanai

30.07. Sviedriem līstot, smēķējot un evianu uzdzert, skrēju pa čakeni, jūtoties kā moderna, bet šausmīgi frustrēta sieviete. Klišeja pašā Rīgas centrā īsi pirms desmitiem no rīta.

31.07. Es jūtos daudz vieglāka, it kā pat nezinātu, kur to vieglumu likt.

Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Pentax 70s // Kodak Gold 200