Kādu laiku atpakaļ biju Somijā, pabāzu degunu Helsinkos, tomēr visvairāk sanāca tusēties pa Krievijas pierobežas reģionu Karēliju. Nekas nenormāli ziemeļniecisks tur nebija, var just Krievijas pēdas, bet kopumā izskatās kaut kas uz Latvijas pusi. Nu aina, cerams, uzbūrās pazīstama.
Turp, kā iesildoties, devāmies caur igauņu zemi, jo visiem labi zināms, ka Igaunija ir wannabe Somija. Sevišķi daudz laika tur gan nepavadījām, vien neliels loks caur manu mīļo Tallinas vecpilsētu. Tomēr ieskrējām visvisjaukākajā kafūzī ar nosaukumu Must Puudel, kas man uz mūžīgiem laikiem atgādinās skaistos brīžus, kad biju dancing queen, young and sweet, only seventeen un ko rekomendēju apmeklēt visiem, ja sanāk doties vizītē uz Tallinu.
Pirmais miestiņš, ko redzējām pašā Somijā, saucās Porvo. Baigi mīlīgi. Tur arī iepazinos ar vietējo kaķi, kas labprāt ļāva sevi papaijāt – tādi kaķi ir vislabākie. Miestiņā bijām pašā rīta agrumā, svētdienā turklāt, tāpēc viss vēl bija slēgts un pusaizmidzis. Pat vietējai sirsniņmājiņai bija savs darbalaiks no 9 līdz 17.
Pastaigājām arī ap sanatoriju (tas gan bija citā miestā, kā nosaukumu vairs neatceros) kurā savulaik ārstējies un karoti nolicis mūsu dižgars Rūdolfs Blaumanis. Blaumanis is life, Blaumanis is love.
Visskaistākā vieta, kur pabiju, bija Koli kalni un viesnīca kalna galā. Manā apartamentā pat bija sauna, vissvētākā soma vieta. Arī dabasskati tīri ok. Ar Norvēģiju gan salīdzināt nevar, tomēr tieši to es vislaik darīju.
Visbeidzot Helsinki. Līdzīga ziemeļu galvaspilsētām, jo ir atšķirīga un ar savu melodiju.
Helsinku pilsētas galvenajā laukumā tomēr jūtami ļoti Pēterburdziski vaibi un tas, manuprāt, vispārīgi raksturo Somiju – var just, ka bijusi Krievija, toties pēc tam ir nokopts. Way to go?
Kas man patika vislabāk? Viesnīcas. Somiem padodas viesnīcas. Viesnīcu dzīve bija glorious. Tomēr bildes no viesnīcām nav, jo skaistākajiem mirkļiem ir vienkārši jāļaujas un tie jābauda.
pelni un pumpuri 