Es nokavēju rojālo ballīti, Apvienotajā Karalistē ierodoties dienu pēc karalienes lielās jubilejas. Manu aizpagājušo nedēļas nogali vislabāk raksturo vīna un kafijas diēta, ļoti patīkama vilcienu satiksmes sistēma un caurstaigājama kino sajūta. Manas aizpagājušās nedēļas bildes gan vislabāk raksturo šķībums. Atvainojos. Vainu gan varu novelt uz savu visumaino excite, kas gāja pāri malām.
Piektdienu pavadīju Londonā, kas ir absolūtais gada highlights līdz šim. Tas ir visu dimensiju kino, kas iziet cauri ķermenim un dvēselei, NU TIK SKAISITI!!!! Pat īsti netraucē tie pārējie astoņi ar pusi (vai arī cik viņi tagad ir) miljoni, jo visi ir iemācījušies plūst organizēti, nevis skriet viens otram virsū kā Rīgā. Rīga, piedod, es tevi mīlu, bet ir lietas un vietas, ko es mīlu vairāk un citādāk. Piemēram, Londonas raibums.
Ja piektdienas pēcpusdiena galvaspilsētā bija mazliet lietaina, tad sestdiena dienvidos bija pavisam mīlīga un rāma. Es pat atklāju saldējuma sezonu.
Portsmuta īstenībā bija krietni prāvāka nekā es biju gaidījusi, tik daudz kā pētīt un meklēt un iedziļināties. Bet es ar karti un pat ar aifonu, kas priekšā pasaka, kur jāiet, orientējos krietni sūdīgāk nekā man likās. Man bail no gaidāmā.
Trešajā dienā klaiņojām pa St Albans, kas, fun history fact (if you just got excited, you’re a nerd), ir tikpat sena romiešu pilsēta kā Londona, tikai tai nebija lemts tā augt un izplesties. Skaistākajā parkā man beidzās filmiņa, tāpēc bagātīgo wildlife aprakstīšu: suņi, pīles, vāveres.
pelni un pumpuri 