Nākamos trīs gadus pavadīšu iegūstot augstāko izglītību pavisam neoriģinālajā studentu galamērķī Lielbritānijā, kas, protams, PROTAMS, dažus mēnešus pirms manas ierašanās izlēma par labu #Brexit un tagad visi anxiety levels ir lepni par sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Tomēr plinti krūmos mest tā kā negribu, jo dzīvošu jaukā pilsētiņā pie jūras un man būs istaba namiņā pie jūras, kam varētu būt arī skats uz jūru, ja priekšā nebūtu citi namiņi, vai arī, ja es būtu citā namiņā. Sajūsmas stadiju jau izdzīvoju, tāpat kā apātiju, stresu un tā izraisīto saslimšanu, tagad vienkārši šausminos par telefonā redzamo 00004 days until MOVING DAY.
Other than that, man iet labi. Duolingo sāku apgūt krievu valodu just because, bet tad apnika. Snapčatoju (@labunakti) savu jūrascūciņu, kafijas dzeršanas un seriālu skatīšanās paradumus. Ēdu kilogramiem avokado, kas pirms gada vēl vispār nebija manā diētā, un nesaprotu, kāda bija mana dzīve pirms avokado epifānijas. Nopirku sev skaistas kurpes, kas ir izmēru par mazu. Pārvietojos pa Rīgu ar kājām, jo RIP bezmaksas ētalons. Pokemonus gan neķeru, jo man nesanāk, bet laikam par to īpaši vairs nepārdzīvoju.
Vienīgais vasaras aizrobežu ceļojums bija Valga Igaunijā, uz kuru no Rīgas iespējams aizbraukt ar vilcieniņu. Par spīti skepsei, bija visnotaļ jauki un eksotiski, bet pilsētas kruto arhitektūru pat nav iespējams aptvert ar mana aparātiņa šauro objektīvu.
Lai jums foršs rudens! Izbaudiet Rīgu, ja varat! Un ejiet uz teātri un esiet pateicīgi par to.
pelni un pumpuri 