Šodien ar futureme.org (ak dievs, pamēģiniet to, rakstiet sev ēpastus) saņēmu ēpastu no sevis, kuru biju sacerējusi 2015. gada 16. maijā. Vai atceries, ko darīji 2015. gada 16. maijā? Tu no rīta piecēlies 8:00 un biji starā par to, ka Tev uz rokām ir nogulēti t-krekla nospiedumi. Es ticu, ka Tu joprojām fano par nospiedumiem uz ādas. Es nebiju piemirsusi par tāda sacerēšanu un zināju, ka kaut kad ap šo laiku tam būtu jāatnāk, drusku apbimbājos to lasot, bet to arī pagātnes es bija paredzējusi. Es ceru, ka man izdevās Tevi saraudināt, hehe. Es ceru, ka Tu joprojāmi esi super emocionāla, jo, zini, tas, ka Tev kaut kas līdz sirds dziļumiem rūp, nav nekas slikts. Tas ir labi, ka Tev rūp. Es pati neesmu tālu no apraudāšanās.
Janvāris un februāris bija divi ļoti straglīgi mēneši. Esmu jau apradusi ar to, ka gada sākumā ar mani notiek emocionāls kritums, šķiet, ka pilnīgi gaidu savu depresīvo periodu, gribu to pārdzīvot pēc iespējas ātrāk un tad gaidīt pavasari. Kad es vēl biju jaunāka (lol), laiks pēc Ziemassvētkiem līdz pat pavasara atnākšanai bija kā visbriesmīgākais purvs. Man nebija motivācijas neko darīt, writer’s block man apkārt bija kā mūris, es tikai gribēju gulēt gultā kā baļķis, dzert litriem tējas un žēlot sevi. Bet šis sezonālās depresijas izlaidums bija pilnīgs pizģec.
Vienu sestdienu bija ļoti spontāna Londona, kas izvērtās diezgan briesmīgā sestdienā, un tagad es prātoju, vai pilsēta bija vainīga pie visa, gan skaistā, gan riebīgā, kas norisinājās, kad tās dienas vakarā atgriezos savā jūrmalmiestā.
11:01 Tu ieraudzīji, ka tramvajs nāk 11:10, un, lai gan tas likās neiespējami – Tu paspēji! Un pat nebija jāskrien, Tu pieturā biji ļoti laicīgi. Un tramvajā bija brīva sēdvieta. Super. Tu aizbrauci līdz 13. janvāra ielai, kas nav Tev tipiska rīcība, aizgāji uz GC rimchiku un nopirki sev lētāku replacement pusdienu sviestmaizi un marcipānu saldajā. Tad gāji uz darbiņu. Bija ok diena.
Tu lasīji grāmatu par iedvesmojošām vēstulēm un iedomājies, ka Tev jāuzraksta iedvesmojoša vēstule sev. Tev pēc nedēļas ir dzimšanas diena. Tev ir sajūta, ka Tu stāvi kraujas malā un domā visos iespējamos virzienos.
Labā ziņa ir tāda, ka pēc septiņām dienām atkal braucu uz Londonu, tikai šis jau ir plānots pasākums, lai gan es ar interesi vērošu un gaidīšu visu, kas izrietēs pēc tam. Nākamā labā ziņa ir tāda, ka pēc trīsdesmit astoņām braucu uz savu visvisvismīļāko pilsētu jeb mājām. Bet trešā, vislabākā ziņa visā pasaulē, ir tāda, ka pēc trīsdesmit deviņām dienām satikšu savu sirdsdraugu.
Es Tevi nenormāli mīlu! Tu esi vnk ameizing. The Force will be with you, always. Čavux! (10. klasē tas bija top vārds)
pelni un pumpuri 