Mana pēdējā akadēmiskā atbildība universitātē noslēdzās ceturtajā maijā un nu man ir visgarākais brīvlaiks, kāds jebkad ir bijis. Četri mēneši, ej tu nost, es mīlu savu kursu (reizēm). Būtu varējusi no kojām un studenttrimdas laisties mājās ātrāk, bet bija jāsagaida ciemiņi, kuri pieteica savas vizītes manā jūrmalmiestā jau agrā pavasarī.
Tā nu nosvinēju sava pirmā kursa beigas un savu divdesmito arīdzan, dzīvojoties pa Braitonu un Londonu un vācoties ārā no kojām. Es jau drusciņ ilgojos pēc savas privātās vannasistabas.
Tveice Londonā ir viena parādība, no kuras man līdz šim bija izdevies veiksmīgi izvairīties. Metro ir lipīgs, kājas jāsabindē jaunos plāksteros ielas malā, sūrst apdegušie pleci (jo kurš tad uz Angliju ņem līdzi pretapdeguma ziedi), šokolādes saldējums kioskā ir izbeidzies, ir tikai zemeņu un mango.
pelni un pumpuri 
Burvīgi grafiti!
PatīkPatīk
Londonas ielu māksla ir fantastiska, pat nevajag rindās uz muzejiem stāvēt
PatīkPublicējis 1 person