jūlijs

02.07. Lai arī šī vasara sāk ieņemt visnejaušākā veiksmes stāsta aprises, rūgtumiņa balansam beidzot noklausījos jaunos Lordes un Cigarettes After Sex albumus. Dīvainā kārtā Lorde bija tā, kas sirdi visvairāk rāva laukā.

03.07. Šis bija viens no tiem maģiskajiem rītiem, kad tu pussamiegojies atver tviteri un ieraugi Depeche Mode paziņojumu, ka viņi brauks pie tevis uz mājām.

04.07. Bļaģ. Bļaģ bļaģ bļaģ. Es sev tik bieži pavēlu saņemties, ka esmu pārstājusi klausīties.

06.07. Vakar visu dienu man bija labs garastāvoklis, jo zināju, ka vakarā gaida daudz alus un daudz smieklu tajā burvīgajā kompānijā. Es viņas tik ļoti mīlu ♡

13.07. Pirmo reizi man tik viegla krāmēšanās festivālam. Vēl tikai par kādu siltāku sedziņu un apakšveļu jāatceras.

17.07. Jā, nu šis nebija mans mīļākais Positivus. Baigais aukstums un reti kura blice bija manā gaumē. Lielākie atklājumi – Dzelzs vilks (kārtējā grupa, kas vecāka par mani) un paaugstināta komforta tualetes (2€ vērts apmeklējums).

19.07. Arī vakarvakara nervu sabrukumam nekādu paliekošu seku nav. Murgi nerādījās. Sīkums, bet patīkami. Viss ir gauži normāli. Vienīgi šodien ļoti gribējās no darbiņa mājup iet kājām, bet novembris jūlijā un lietussarga trūkums somā.

21.07.  Pēc tam izlasīju šo to no jaunākās preses. Piemēram, interviju ar skaisto un foršo Baibu Broku. Un tad vēl tajā pašā izdevumā bija rubrika Pludmales stāsti. Vienam stāstam, kā jau tipiskā pludmales literatūrā, bija taustāms erotikas elements. Man jau arī savulaik patika rakstīt prozu, kas pāris elementus dala ar pludmales literatūru. Tiesa, es ar tiem elementiem nekad nekur tālu netiku, jo vienmēr time-code iesprūdu pie biksīšu novilkšanas. Nu es nezinu, kā lai saturīgi uzraksta seksa ainu, kas neizklausās pēc brutālas anatomijas, piecdesmit nokrāsām vai Džūdijas Blūmas. Tas ir man šobrīd svarīgākais rakstīšanas milestone. Vispār gribu atklātāk rakstīt par to, kas man prātā, it īpaši blogā. Bet baidos. No kā baidos? No tā, ka kaut kādi cilvēki, kas mani vairs vai vispār nepazīst, padomās stulbajai Kristiānai atkal hormonu vētras? Ka ģimenes locekļi mīļi palūgs dzēst laukā? Kāpēc tas mani tik ļoti biedē? Man ir viens superīss stāstiņš, drīzāk tāds refleksiju apkopojums par vienu seksuālo pieredzi. Man īstenībā ļoti patīk tas stāstiņš, es ar to ļoti lepojos. Tā nosaukums ir Pelnu trauks. Es to gribētu kādreiz nolasīt vai nopublicēt, vismaz blogā. Bet baidos. Šoreiz no tā, ka tas džeks, kas ir pelnu trauka galvenais subjekts, varētu to izlasīt un atkal kaut ko padomāt. Tikai man tas gabals vairs nav emocionāli aktuāls. Bet nu es jau arī rakstu tikai par tiem subjektiem, kas salauž man sirdi.

22.07. Vakardienas atklāsmju iedvesmota, iesāku rakstīt vēl vienu īso stāstiņu. Nosaukuma tam pagaidām nav, bet worda failu nodēvēju par krūtis. Domātas manējās, protams. Laikam jāsāk apsvērt krājuma veidošanu par manām divdesmitgadnieces frustrācijām.

23.07. Lai arī Dace mūsu izbrauciena rītā konstatēja, ka ritenim gaiss no riepām iziet arī tad, ja tas vienkārši stāv neaiztikts, un mēs piedzīvojām nelielu uzgaļu drāmu, kaut kā tomēr aizmināmies līdz Jaundubultiem. Ar saspiestiem virtuļiem un smilšu raušiem mazliet atzīmējām divdesmit ceturto jūliju, kas būs rīt.

24.07. Bet viss, ko es vēlos, ir pica, vīns un lai kāds man paijātu matus.

26.07. Darbā gāju pīppauzēs viena pati. Kad pienāca vēdera rūkšanas laiks un grasījos viena pati doties pusdienās, secināju, ka esmu mājās atstājusi maku. Nu neko, aizgāju vēl vienā pīppauzē un uztaisīju vēl vienu kafiju.

27.07. Pusdienlaikā sniedzoties pēc gaļas un kartupeļu sacepuma, aizsniedzos pēc puķkāpostu sacepuma, kurš mani turpat lidiņā teju saraudināja.

31.07. Ķermeņa daļa, ko pavadīju daudzus pusaudža gadus ienīstam, ir sarāvusies. Mani augšstilbi ir sarāvušies. Šis novērojums mani no sliedēm izsita. Pēdējo divu gadu laikā tie man bija tīri labi iepatikušies. Gurnus gan no mīļākās ķermeņa daļas titula tomēr neizkonkurēja, bet tik un tā ievērojams sasniegums. Kaut kad divpadsmit (?) gadu vecumā pati darināju sev šortus, jo veikalos pieejamie šķita pārāk īsi un par daudz atkailināja manus neglītos stilbus, tāpēc vecus džinsus nogriezu tā mazliet virs celīša. Tāpat kā tās neglītās kapri bikses, kas modē bija vienu vasaru. Un paskat, kas tagad notiek.

Tehniskie parametri: Zenit E // Fujicolor C200