riktīgs saviļņojums

Tā kā es esmu sentimentāla un melodramatiska muļķe, izvēlējos septembri jeb pārejas mēnesi, kurā pusi pavadīju mājās, bet otru pusi trimdā, dokumentēt ar melnbalto filmu. Vismaz manā galvā tas likās kaut kas atbilstošs un, neapšaubāmi, ļoti oriģināls. Ar melnbalto filmu pēdējoreiz spēlējos 2013. gadā, tāpēc sen jau bija laiks. Lūk, eksperiments ar Agfa APX 400. (Für Schwarzweiss Papierbilder.)

Manā dzīvē ir mainījušies pāris tehniski uzstādījumi. Piemēram, arī ja iepriekšējā vakarā nav nemaz dzerts tik daudz, piemēram, tikai viena vīna vienība jeb pudele, nākamajā rītā jau ir pāris baltu plankumu vienības. Vecums, fui. Tad vēl tajā pašā rītā kaut kur ieskanas Bītli un es nobolu acis. Bītli apnikuši. Vecums, fui.

Vēl bez tā, ka par daudz dzeru vīnu un par maz klausos Bītlus, mainījusies dzīvesvieta. Iedzīvošanās jaunā dzīvesvietā nesākas ar brīdi, kad koferis ir iztukšots un beidzot var tik pasperts prom no acīm zem gultas vai, manā gadījumā, boilera kambarī. Pagāja nedēļa, kamēr iemācījos dušā uzgriezt savu perfekto temperatūru un uz kāpnēm izvairīties no visčīkstošākā dēļa. Pagāja nedēļa, kamēr sadūšojos iziet no rīta halātā uz ielas ar miskastes maisu labajā rokā un atradu, kurā no jaunā rajona veikaliem atrast vislētāko četrpintīgo piena pudeli. Diemžēl vēl neesmu iemācījusies kā sētas durvis dabūt ciet bez skaļa blīkšķa, bet gan jau piešaušos.

Vēl man ir balss krīze. Pārslēgties atpakaļ savā importa dzīvē, it īpaši angļu mēlē rakstītajā importa literatūrā, ir mokoši. Vasarā kārtīgi samīlējos latviešu literatūrā, par ko var vainot tikai un vienīgi manu praksi praksīti Satori. Bet es jau nevainoju, es tikai priecājos. Diemžēl šobrīd man ir ļoti grūti lasīt Deloveja kundzi, lai arī cik ļoti es necenstos salubricēt savus literāros receptorus ar citiem romāniem un romāniņiem.

Tehniskie parametri: Zenit E // Agfa APX 400