stāvkrasti

Es atvairīju vēlmi šo ierakstu nodēvēt par mana cīņa kaut kādu nenozīmīgu iemeslu dēļ, jo parasti man taču ir po, vai ne? Bet oktobris bija cīņas mēnesis, ne veļu mēnesis, neļaujiet senlatviešiem jūs apmuļķot. Cīnījos ar iedvesmu, diētu, dažāda rakstura detoksiem, bēdām, skolu, atmiņas zudumu, aizdambētām izlietnēm un sazin vēl ko.

Un ieslēdzu svētku apgaismojumu.

Un tēloju, ka mācos.

Un braukājos ar vilcienu.

Un pastaigājos šaubīgās ielās.

Un domāju, ka vairums bērnu ir talantīgāki mākslinieki par mani.

Un priecājos par vecām ēkām.

Un knibināju krāsu no ķieģeļu ēkām.

Un izstiepu kājas uz dzeltena soliņa.

Un atnācu līdz jūrai īstajā brīdī.

Un bildēju miskastes.

Un redzēju pludmales rūķīšu mājiņas.

Un tēloju fešon blogeri.

Un tad tēloju, ka esmu džungļos.

Un satiku smuku draudzeni.

Un tad mums vajadzēja kopbildi.

Un tad mēs gājām uz bāru.

Un tad es atkal biju pie jūras īstajā brīdī.

Un domāju, ka man gribētos mansarda istabiņu tur.

Bet vispār es ilgojos pēc mājām.

Advertisements

Ir kas piebilstams?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s