01.06. Manā pieticīgajā rezidencē atgriezušies vinilprieki. Mūzikas nūģis manī tika pamodināts ar baigo baudu, it īpaši, ja ņem vērā to, ka mana jaunā audioiekārta ir no lētā gala. Ļoti ceru, ka gribēs draudzēties ar radiotehnikas tumbām.
03.06. Tā dancājām, ka man pilnīgi tampons krita laukā.
05.06. Vienīgi mazliet aizkaitināja daži grupas biedri, kuri tējas pauzē izmantoja izmetamās papīra krūzītes, lai gan tur pat bija skapītis ar krūzēm, kas neveicina piesārņojumu šajā nabaga pasaulē. Domas par zero waste man uzmācas šitādās dīvainās situācijās.
06.06. Pabāzu degunu Rīgas Tintē, satiku savu meistaru, un viņš teica, ka mans riekstkodis būs ļoti stilīgs un viņam būs prieks tādu taisīt.
07.06. Man pēdējās divas dienas ir vēnu griežamais noskaņojums, bet pret to ļoti labi līdz krāmu gāšana lielos, melnos maisos.
08.06. Piespiedu sevi aiziet uz fotogrāfijas muzeju, kurā pēdējās trīs dienas ir izstāde par jauno erotiku. Ieeja 18+, prātoju, vai man prasīs dokumentus. Izstāde bija ļoti maza, bet forša, vēnu griežamā noskaņojuma gaiņājoša. Polaroīdi un diapozitīvi ar kaķiem, ziediem, krūtīm un kājstarpēm. Pats labākais gan tur bija kāds apmeklētāju pāris, kas bija paņēmuši līdz savu bēbi. Tas savā nodabā rāpoja un smējās, nenojauzdams par tām perversajām bildēm visapkārt.
12.06. Divarpus stundas nosēdēju salonā, roka stīva un sūrst joprojām, bet beidzot tiku pie sava riekstkoža. Tagad man ir diennakts aizsardzība pret žurku ķēniņiem. Nespēju noticēt tam, kā brīnišķīgais meistars Kārlis tā nolasīja manas domas. Nespēju arī noticēt tam, kā kaifoju no tām adatām un ādas krāsošanas, ņemot vērā to, ka nespēju sev pati ar pinceti uzacis izraustīt. Bet ir kaut kādi projekti, kas noris pavisam viegli. Tagad gribu vēl. Gan projektus, gan tetovējumus.
13.06. Nevaru pārstāt blenzt uz savu kreiso roku.
15.06. Vasara mierīgi varētu būt mans mīļākais gadalaiks. Var sēdēt parkā uz soliņa, ēst sierakūku un klausīties Niku Keivu. Un ir jauki un silti un mazliet vairāk kā mēnesis līdz dzirdēšu Keivu Salacgrīvas priedēs.
19.06. Beidzot noskatījos pēdējo DDT grāvēju “Dvēseļu utenis,” kurš uz mūžiem paliks manā sirsniņā kaut vai tik tāpēc, ka šī ir pirmā manā mūžā redzētā izrāde, kurā skan Depeche Mode. Turēšu visus īkšķus, lai viņi saņem visas Spēlmaņnakts balvas.
22.06. Nupat pārrados no Andas izlaiduma, kas bija labākais izlaidums, kurā es jebkad esmu bijusi, ieskaitot savējos.
25.06. Ļoti ceru, ka “viss būs kārtībā” un varēšu pabeigt pēdējo gadu agonijā un Portsmutā. Protams, doma, ka no trimdas mokām es varētu tikt atbrīvota gadu ātrāk un savu jauno, skaisto dzīvi sākt jau šoruden, šķiet biedējoši utopiska un brīnišķīga. Varētu kādā brīdī saņemties un pārbaudīt tās atzīmes. Es visu laiku domāju, ka varētu piedzerties un tad noskaidrot, bet, kad sāku dzert, tas viss skolas un atzīmju bulšits ir pēdējā lieta, kas man ienāk prātā. Atliek vien gaidīt liecību iekrītam pastkastītē. Vēl sākšu cerēt uz izkrišanu, lai gan tur jau neko vairs nevar mainīt.
24.06. Pēc miljons (divu) gadu pārtraukuma beidzot biju Skultē.
27.06. Šodien dabūju baltās tiesības, kas, man likās, liecina par manu ceļu uz sava sūda saturēšanu kopā, bet tagad, atzīmējot šo brīnišķīgo notikumu, esmu apreibusi no diviem ķiršu frišiem, kas liecina par pretējo. Savai aizstāvībai gan varu sacīt, ka ķiršu frišs ir mazliet stiprāks par plūškoka frišu. Starp citu, CSDD strādā ārkārtīgi laipni cilvēki, bet es jau biju gatava VID scenārijam.
29.06. Nupat pārrados no Daces izlaiduma, kurš nebija tik izcils kā Andas izlaidums, bet arī ar saviem labajiem momentiem.
30.06. Izrādās, ka blakus tādām pilnīgi normālām lietām kā “vakar iztērēju pārāk daudz” un “vakar izdzēru pārāk daudz” pastāv arī “vakar izbildēju pārāk daudz.”
Tehniskie parametri: Canon AV-1 // Agfa Vista 400
pelni un pumpuri 